Pelni sniegā

1941. gadā piecpadsmitgadīgo Līnu gaida iestāšanās mākslas skolā, pirmās satikšanās un viss, ko spēj dāvāt vasara. Taču kādu nakti Līnas mājās ielaužas čekisti, lai viņu kopā ar māti un jaunāko brāli deportētu uz Sibīriju. Līnas tēvs ir nošķirts no ģimenes, notiesāts uz nāvi. Līna bezbailīgi cīnās par izdzīvošanu un cieši apņemas: ja paliks dzīva, tad par godu savai ģimenei un neskaitāmiem tūkstošiem citu deportēto iemūžinās visu pieredzēto zīmējumos un atmiņu pierakstos. Viņa ļoti riskē, nododama tālāk savus zīmējumus, cerēdama, ka tie, iedami no rokas rokā, sasniegs viņas tēvu un aiznesīs viņam ziņu, ka sieva un bērni vēl ir dzīvi. Moku ceļš Sibīrijā ir garš, un Līnai, tāpat kā citiem, dienu pēc dienas palīdz izturēt neticams gribasspēks, mīlestība un cerība.